Islande pirms 6 gadiem ieviesa 4 darba dienu nedēļu – zināmi pirmie rezultāti un secinājumi, kā arī vai varam cerēt uz ko tādu Latvijā

Islande 2019. gadā piesaistīja pasaules uzmanību, kļūstot par vienu no pirmajām valstīm, kas, nevis ar likuma spēku, bet gan ar vienošanās principiem, ieviesa četru dienu darba nedēļu.

Tas deva iespēju darbiniekiem panākt vienošanos par saīsinātu darba nedēļu vai mazāku stundu skaitu. Pēc pieciem gadiem rezultāti ir pārliecinoši. Sākotnējās šaubas nu ir kliedētas. Islande sāka šo pārmaiņu 2015. gadā, uzsākot izmēģinājuma projektu ar aptuveni 2500 dalībniekiem – nedaudz vairāk nekā vienu procentu no visiem strādājošajiem valstī.

Pēc tam, kad šī iniciatīva guva ievērojamus panākumus – 86% dalībnieku izteica savu atbalstu – 2019. gadā projekts tika oficiāli īstenots. Šobrīd gandrīz 90% Islandes darbinieku strādā pēc saīsinātas darba nedēļas principa – 36 stundas nedēļā, iepriekšējo 40 stundu vietā, nezaudējot atalgojumu.

Sākumā bažas par četru dienu darba nedēļu izskanēja gan Islandē, gan citviet pasaulē. Tika prognozēts, ka samazināsies produktivitāte, uzņēmumiem pieaugs izmaksas un būs grūti saglabāt pakalpojumu kvalitāti. Tomēr Islandes pieredze ir atspēkojusi šos pieņēmumus. Līdz ar to rodas pamatots jautājums, vai tālākā nākotnē kas tāds varētu tikt ieviests Eiropas savienībā un arī Latvijā?

Pagaidām šādas iniciatīvas Latvijā netiek virzītas, bet citās Eiropas savienības valtīs notiek kustība šajā jautājumā (par to turpmāk rakstā). Tomēr ja Islandes pieredze būs tiešām tik pozitīva kā šobrīd izskatās, un arī citās ES valstīs rezultāti būs uzmanības vērti, nav šaubu, ka šādas jautājums var tikt virzīts. 

Sakumā iepazīsiem ar Islandes situāciju.

Islandes dati rāda, ka dažās nozarēs produktivitāte ir saglabājusies vai pat pieaugusi. Viens no būtiskākajiem panākumu iemesliem ir uzlabojusies darba vide un kolektīvais noskaņojums – faktors, ko īpaši novērtē Z paaudze. Stresa mazināšanās un uzlabots darba un personīgās dzīves līdzsvars ievērojami veicinājis darbinieku labsajūtu.

Tehnoloģijas – galvenais panākumu stūrakmens

Viens no visievērojamākajiem Islandes modeļa aspektiem ir dzimumu līdztiesības veicināšana. Vīriešu iesaistīšanās ģimenes dzīvē ir pieaugusi, pateicoties elastīgākam darba grafikam, kas ļāvis mājas un bērnu aprūpes pienākumus sadalīt līdzsvarotāk. Atbrīvojoties no ierastajiem laika ierobežojumiem, vīrieši var veltīt vairāk uzmanības ģimenei un ikdienas darbiem.

Atšķirībā no dažām citām valstīm, piemēram, Beļģijas, kur četru dienu darba nedēļa nozīmē to pašu stundu daudzumu, tikai sadalītu pa garākām dienām, Islande saglabā gan algu, gan darba apstākļus nemainīgus, neskatoties uz saīsinātu nedēļu. Šāda pieeja kļuvusi iespējama, pateicoties mērķtiecīgai digitalizācijas politikai gan uzņēmumu, gan valsts sektorā.

Islandē ir veikti būtiski ieguldījumi digitālās infrastruktūras attīstībā, nodrošinot vienu no labākajiem interneta pārklājumiem pasaulē, tai skaitā lauku teritorijās. Pateicoties tam, iespējams strādāt attālināti un saglabāt augstu produktivitāti arī ar mazāku fizisko klātbūtni birojos. Turklāt Z paaudze, kas uzaugusi digitālajā laikmetā, viegli adaptējusies šim jaunajam darba režīmam, veicinot miermīlīgu pāreju uz četru dienu darba nedēļu.

Bet kas notiek ar šādu iespējamo sistēmu citur Eiropā, un cik liela iespēja, ka tā tisk ieviesta arī citur? Par to vairāk raksta turpinājumā!

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk